PAR VARDARBĪBU

Pirmie pētījumi par vardarbību skolās tika veikti 1978.gadā Norvēģijā un 9 gadus vēlāk 1987.gadā atbilstošs termins „vardarbība” parādījās daudzos zinātniskos žurnālos.
Lai arī parādība tika ievērota un aprakstīta 70-tajos gados, nevajag pieņemt, ka tā tikai tad radās. Patiesībā tas ir tikai cits vardarbīgas uzvedības, kas pastāvējusi kopš cilvēces rašanās, izpausmes veids.

Vardarbības parādība ietver daudzus faktorus: 

• bērnu – vardarbības upuri 
• varmāku vai bērnu grupu, kas izturas varmācīgi 
• bērnus, kas šo vardarbību novēro 
• pedagogus 
• vecākus 

Pēc būtības vardarbība starp bērniem aprakstīta jau grāmatā „Olivers Tvists”, kurā darbība notiek 19.-tajā gadsimtā. Tajā ir daudzi vardarbības starp bērniem elementi, kas sastopami arī mūsdienās.

Romānos, kas apraksta angļu - sakšu izglītības sistēmu, vardarbība no vecāku skolēnu puses tiek uzskatīta par pieņemamu uzvedību.
Pēc norvēģu zinātnieka Olweus uzskatiem vardarbība skolā ir novērojama, kad bērns:
"atkārtoti un ilgākā laikā tiek pakļauts negatīvai vienas vai vairāku personu iedarbībai"
Termins "negatīva iedarbība" attiecas uz darbību, ar kuru: "persona ar nodomu rada pārestību vai emocionālas problēmas citai personai, ar fiziska kontakta līdzekļiem vai vārdisku aizskārumu vai citādi"
Svarīga vardarbības pazīme šajā koncepcijā ir atkārtošana. Vardarbība skolā nav atsevišķs incidents. Tā nav vienkāršs gadījuma kautiņš skolā. Koncepcija ietver arī spēku un autoritātes nevienlīdzību starp varmāku un upuri.
Iedarbības rezultāts ir otra svarīga pazīme. Vardarbība skolā rezultāts ir vai var būt fiziska vai emocionāla trauma bērnam. Šī pazīme liek apskatīt dažādas vardarbības skolā formas – fizisku, verbālu vai jebkādu citu formu.

Vispārējā gadījumā vardarbība var ietvert:

• Fizisku vardarbību, kā knaibīšana, bakstīšana, sišana, grūšana 
• apzinātu vai regulāru izslēgšanu no aktivitātēm skolā, sociālu izolēšanu vai izstumšanu
• seksuālus aizskārumus 
• aizvainojošu vai pazemojošu izteicienu izmantošanu, aprunāšanu, aizvainojošas iesaukas, izsmiešanu
• draudus un šantāžu
• aizvainojošus vai aizskarošus izteicienus par rases, nacionālo, reliģisko piederību, invaliditāti vai seksuālo identitāti
• upura personisko mantu nozagšanu vai bojāšanu
• apzinātu attālināšanu vai izstumšanu no draugu loka
• aizskarošu un melīgu baumu izplatīšanu
• kibervardarbību (tiek aprakstīta kā „atkārtots un atzināts kaitējums, kas nodarīts izmantojot datorus, mobilos telefonus vai citas elektroniskas ierīces). Kibervardarbība biežāk notiek mājas lapās, kuras apmeklē daudz pusaudži.