Bērnam – vardarbības upurim – sniedzamais atbalsts

Bērnam – vardarbības upurim – sniedzamajam atbalstam jābūt pilnībā saskaņotam ar viņa emocionālo stāvokli. Kā jau iepriekš redzējām, bērns – vardarbības upuris – izjūt:

• BAILES 
• DUSMAS 
• KAUNU 
• JŪTAS VAINĪGS 
• VIENTULĪBU 

Bērnam ir jāizprot šīs sajūtas, tās jāpieņem un jārisina tās, kā iepriekš paredzamu reakciju uz to, kas noticis. Tādejādi atbalsta mērķus var definēt sekojoši:

• Šīs parādības izpratne,

Psiholoģiskās izglītības ietvaros mēs izskaidrojam un analizējam šo parādību vardarbību skolās – vienkāršos un saprotamos vārdos (atbilstoši vecuma grupai un katra bērna attīstības līmenim) Šīs zināšanas dod bērnam pārliecību un palīdz risināt problēmas.

• atklāt bērnam – upurim, ka pieredzētais nav nekāds īpašs izņēmuma gadījums.

• psiholoģiskās izglītības ietvaros palīdzēt bērnam saprast, ka arī citi bērni ir bijuši šādās situācijās, kas palīdz uzlabot viņa emocionālo stāvokli.

• bērna – upura attaisnošana.

Bērns – upuris jūtas vainīgs. Atbalsts jāsniedz tādā veidā, lai bērns saprastu, ka, "neskatoties uz to, kā viņš izskatās (lielas ausis, resns, utt.) neskatoties uz to, ko viņš iz izdarījis" , nevienam nav tiesību pret viņu izturēties vardarbīgi.

• vajadzības dalīties ar kādu apmierināšana.

Parasti, bērni – upuri, jūtot kaunu / vainu/ bailes nevienam nestāsta par notikušo. Svarīgi, lai viņi saprastu notikušā svarīgumu, vajadzību izrunāties un pieņemt palīdzību.

• parādīt, kādu palīdzību viņš var saņemt turpmāk.

Visa šā nobeigumā, bērns pieņem, ka viņam nepieciešama palīdzība.