Vardarbības izpausmēs skolā pedagogiem ir galvenā loma.
Vispār skolotājiem ir:
● jāmācās par šo parādību, lai spētu labāk to atpazīt un nekavējoties apturēt un tālāk izstrādāt intervences programmas un tehnikas emocionālai atvieglošanai
● jāmācās neignorēt un nenovērtēt par zemu lai ko bērni sacītu
● jāveic tiešus un striktus novērojumus nekavējoties pēc incidenta
● jāizmanto bērnu varmāku enerģiju pozitīvā uzvedībā
● jāizstrādā aktivitātes, kas mazina šo parādību (sarunas, lomu spēles, literatūras lasīšana)
● jārada pozitīva gaisotne skolā
● jāaizsargā upuri, nekādā veidā neprasot stāstīt par notikušo citu bērnu klātbūtnē, bet tikai privātā sarunā, lai upurim mēģinātu dot attaisnojumu paša acīs un sniegtu pozitīvu spēcinājumu.
Bez tam:
● Nav ieteicams sodīt varmāku par notikušo, izstumjot no kādām skolas aktivitātēm, jo tas ir neefektīvi
● skolā jābūt godīgai atmosfērai, lai šādus notikumus neslēptu
● īpaši svarīgi ir neprasīt "samierināšanos" starp upuri un varmāku, jo ir atkārtotas sāpināšanas draudi upurim, bet varmākam tas ir "varas" un "dominances" apstiprinājums