Šis stāsts ir izdomāts.... ai varbūt arī nav? Nedomājiet par to, kas šis bērns ir.... koncentrējieties uz faktu, ka tas var palīdzēt jūsu paša bērnam.
Daudzi bērni, kas piedzīvojuši šādu situāciju skolā tic, ka:
Tā ir viņu vaina, visā kas notiek.
Grūtības beigsies.... pašas par sevi maģiskā veidā.
Iespējams, ka vissliktākais ir vientulība, ko viņi izjūt!!
Atklājiet Herkulesā tās īpašības, kas viņu padarīja par varoni, mūsu varoni. Klausieties viņā un pārdzīvojiet kopā ar viņu grūtības. Nežēlojiet viņu.... bet mācieties no viņa.
-Daudz laimes dzimšanas dienā! Laimīgu dzimšanas dienu, Herkules!!
-Daudz laimes dzimšanas dienā, manu zēn, teica Herkulesa māte un noskūpstīja viņu.
-Daudz laimes dzimšanas dienā, manu zēn, pievienojās viņa tēvs.
Herkuless ir jau 12 gadus vecs.... viņš jau ir liels zēns, kā saka viņa tēvs un viss viņa dzīvē mainīsies. Viņš teiks ardievas savai vecajai skolai, saviem klasesbiedriem, jo vienkārši.... viņu gaida jauna dzīve ģimnāzijā. Jauns, aizraujošs ceļš skolēnam.... nākamais pakāpiens. Herkulesam ļoti gribējās iet ģimnāzijā. Jūs domājat, ka viņam gāja grūti vecajā skolā? Tas nebija slikti.... bet nebija arī patīkami.
Un tā ir patiesība. Herkuless ir nopietns skolēns, kuru lielākoties mīlēja viņa skolotājs, bet vēl ar vien ir intraverts bērns. Kā viņu raksturotu klasesbiedrs Georgs vispār nerunīgs Herkuless vienmēr juta, ka ir citāds kā citi bērni. Viņš ir ļoti tievs un domā, ka viņam ir lielas ausis. Viņš domā, ka kāds tās ir uzlicis tad, kad viņš bija maziņš. Tās ir tik lielas, ka viņš jūt, ka tās nemaz nav viņa ausis.
No otras puses, viņam nepatīk futbols un viņš to nekad s nespēlēja ar citiem zēniem kolas starpbrīžos, kā viņi to mēdz darīt. Viņš nespēlējas ar meitenēm, jo viņš vienkārši ir zēns, bet zēni ar meitenēm nepēlējas. Visļaunākais bija skolas ekskursijas. Viņš vienmēr jutās neērti, jo neviens negribēja autobusā viņam sēdēt blakus un viņš jutās ļoti vientuļi.
Tagad viss mainīsies. Jaunajā skolā nebūs neviena no viņa vecajiem klasesbiedriem. Tā ir jauna iespēja.... jauns sākums. Beidzot viņam būs jauns draugs.... īsts draugs un viņi būs kā brāļi. Viņi spēlēsies un kopā ies uz skolu, viņš viņu cienīs.
Palīdzi man, Dievs, to sasniegt. Lai viss notiek, kā es vēlos. Es esmu labs bērns. Kāpēc lai man nebūtu savs labākais draugs?
Šis teikums vienmēr ir Herkulesa prātā, kā maza lūgsna!!! Un viņš grib lūgties. Viņš negrib, lai kāds zinātu, cik vientuļš un svešs viņš jutās vecajā skolā. Visus šos gadus viņš nevienam neko neteica. Viņš negribēja apbēdināt un radīt vilšanos vecākiem. Vai jūs varat ticēt, ka neviens bērns negribēja ar viņu draudzēties. Nē, nē, nevienam tas nav jāzina. Beidzot viņa lūgšanas piepildīsies!
-Mosties, Herkules, ir jau septiņi.... māte viņu modināja,
-Vai mans ģimnāzists ir gatavs? smējās tēvs
-Gatavs....
-Iesim, dēls.... Es tevi aizvedīšu uz skolu ar mašīnu.... teica tēvs
-Ai nē, pirmajā skolas dienā man nevajadzētu tēva kompāniju. Tas būs slikts sākums. Visi par mani smiesies.... viņš nodomāja
-Nē, tēvs, visi bērni būs vieni, bet es iešu savu tēvu.... Nē, nē, es iešu kājām.... atbildēja Herkuless dusmīgi, it kā viņa tēvs būtu piedāvājis kaut ko sliktu.
Tēvs piekrita un Herkules devās uz skolu viens....
Pirmā diena bija ļoti laba. Herkuless satika dažus bērnu, viņi nekļuva par draugiem, bet vismaz iepazinās.... Protams, viņš kautrējās runāt, bet par laimi citi pļāpāja.
Viņi devās klasē un skolas autobusā kā moku solā… jau atkal.. ar kuru kopā viņš sēdēs. Neviens negribēs sēdēt viņam blakus.... Kāds zēns uzaicināja viņu apsēsties sev blakus. Herkuless smaidot apsēdās viņam blakus.
-Sveiks, mani sauc Džons
-Mans vārds ir Herkuless
-Jauki tevi satikt
-Man tāpat
-Vai tu te nevienu nepazīsti?
Viņi sāka sarunu, un lai arī Herkuless tik ļoti vēlējās draugu, kāda nezināma iemesla dēļ, viņš vispār nerunāja. Tik maz, it kā viņš negribētu, lai Džons kļūtu viņa draugs.... tik dīvaini, viņu klasesbiedri vecajā skolā bija tik stipri sāpinājuši, ka viņš uzvedāt tā, it kā negribētu draudzēties, lai gan viņš gribēja. Viņš domāja, ka tā sevi pasargās....
Par laimi, Džons turpināja runāt, lai labāk viņu iepazītu.... Likās, ka viņš ir labs un cienījams bērns, viņš daudz runāja nekļūstot apnicīgs un izrādot Herkulesam savas simpātijas. Krists un Georgs, Džona labākie draugi apmetās solā priekšā viņiem.
Krists izskatās esam ļoti labs bērns un ne visai runīgs. Georgs tieši otrādi ir ļoti komunikabls, iemīļots un „krutais čalis”, tieši tāds, kāds Herkuless vēlētos kļūt. Pagaidām neliekas, ka Georgam Herkuless īpaši patiktu.... Laiks parādīs, iespējams, ka viņš kļūdās....
Tā dienas gāja un četri zēni pavadīja laiku skolā kopā.... un kas to būtu domājis, ka viņi kādreiz satiksies un ies kopā skolā.
Pēcpusdienās Džons un Krists devās uz Georga mājām un spēlēja datorspēles. Viņi nekad neuzaicināja Herkules nākt līdzi. Viņam ļoti gribējās, lai viņu uzaicina un ik reizi viņš pieminēja datorspēles un jaunās spēles, ko viņš ir nopircis cerot uz uzaicinājumu.... bet nekas nenotika.
Kādu dienu Herkuless nokavēja skolu, jo pamodās par vēlu. Viņš skēja uz skolu un domāja, ko literatūras skolotājs viņam par to teiks.
Viņš ieskrēja skolā, tad klasē.
-Es atvainojos, ka nokavēju, viņš teica
-Tas nekas, Herkules, atteica skolotājs
-Kāpēc tu nelidoji ar savām ausīm, Georgs nokomentēja un vis bērni sāka smieties
-Klusumu.... noteica skolotājs neko vairāk nepiebilstot
Herkuless sēž savā solā. Viņš nesaka neko, bet viņa rokas trīc. Viņš domā, ka visi par viņu smiesies.... kāpēc? Kāpēc? Ko es viņam izdarīju?
Viņš neko nesaka starpbrīdi un neviens nepiemin šo atgadījumu.
Nākamajā starpbrīdī Georgs pienāk viņam klāt, viņš daudz runā par dažādām lietām un pirmoreiz izturas ļoti draudzīgi. Viņš uzaicina Herkulesu uz savām mājām. Bet par rīta atgadījumu skolā neviens no viņiem nerunā.
Varbūt viņš nožēlo, domā Herkuless.
Viņš ir labs bērns.... un manas ausis patiešām ir ļoti lielas!
Herkuless atgriežas mājās ļoti nervozs.... viņa māte domā, ka kaut kas ir noticis, bet viņš saka, ka pēcpusdienā dosies uz Georga māju, un viņa vairāk neko neprasa.
Herkuless dodas uz Georga māju, bet ir krietni nobijies. Viņš nebeidz baidīties, ka Georgs atkal kaut par viņa ausīm. Kamēr viņi spēlējās, viņš mokās. Bet nebija nekādu komentāru. Herkuless domā, ka viņi ir draugi un Georgs par viņu vairs nesmiesies.
Herkuless atgriežas mājās un ieslēdzas vannas istabā ilgi pētot savu seju spogulī.
Man ir lielas ausis un ko es tur varu darīt? Tās ir labs iegansts, lai par mani pazobotos. Man kaut kas ir jādara. Es gulēšu uz viena sāna. Ja es tādejādi saspiedīšu ausi, tā paliks mazāka viņš domā un dodas gulēt, cerot, ka no rīta auss būs mazāka. Bet nekas nenotiek.
No rīta viņš satiek zēnus un dodas uz skolu, bet noskaņojums ir savādāks, ne tāds kā citas dienas. Georgs, Džons un Krists smaida un sačukstas....
-Kāpēc jūs čukstaties? Herkuless smaidot jautā
-Lai saprastu vai tu mūs vari dzirdēt ar savām lielajām ausīm, Georgs iebļaujas un visi sāk smieties.
Herkuless aizver acis, nespēdams noticēt un.... viņš grib, lai viss beigtos. Viņš nezin, ko darīt.... Viņš vienkārši smejas kopā ar tiem, jo viņš grib, lai viņi būtu viņa draugi.
Starpbrīdī Džons viņam saka:
-Vai tu biji aizvainots?
-Tad nē jau, nekas īpašs, atbild Herkuless....
Nākamā diena mūsu varonim bija īstas mocības.... visi bērni apsmēja viņu un sauca par lielausi. Viņš izvairījās no viņiem visiem un klusām noslēpās. Viņš baidījās, ka viņi apsmies viņu visu laiku, viņam bija kauns par notiekošo un bija tik dusmīgs, ka varētu visus viņus sist. Bet viņš to nedarīja. Joki turpinājās un viņa dusmas auga augumā.... Kādu dienu viņš pārradās mājās dauzīja mēbeles tik pamatīgi, ka salauza savu galdu. Māte viņa neko neteica, bet pazvanīja tēvam, kurš pārnāca mājās, un viņiem bija vīru saruna.
-Kas noticis bērns? Kas ar tevi notiek?
-Liec man mieru, nekas nav noticis
-Nu, nu.... un palēnām tēvs ļāva viņam sajust, ka var uzticēties un Herkuless viņam visu izstāstīja....
-Vai tu pastāstīju saviem skolotājiem par to?
-Un ko viņi var izdarīt” Viņi neko nevar izdarīt!!
-Tu viņiem izstāsti, un viņi izdarīs savu dabu
-Jā, kā tad!, domāja Herkuless.... Nepietiek, ka viņi mani apsmej, es viņiem došu vēl iespēju saukt mani par sūdzībnieku
Herkulesa tēvs saprata, cik ļoti dēls baidās no Georga un....
-Es vēl arvien neuztveru, ļoti dusmīgi teica viņa tēvs ko šis Georgs domā, tevi apsmejot. Tev arī viņš ir jāapsmej, atmaksā viņas ar to pašu.
-Tas nav iespējams, tēvs, teica Herkuless, bet viņš pats nezināja, kāpēc tas nav iespējams.... vienīgais, ko viņš zināja bija tas, ka viņam no Georga ir bail....
-Tev tas ir jādara, viņam noteikti ir kāda nepilnība, tev vajadzētu to izsmiet, pasakot to tieši sejā,
(kāda nepilnība.... pat mans tēvs arī redz manas ausis kā nepilnību)
Bet bez kādiem jokiem – Georga sejā ir daudz pumpu.... Ne, es to nedarīšu, bet viņš to ir pelnījis..... Es nezinu, esmu ļoti samulsis.
Tā gāja dienas.... dažas dienas neviens par Herkulesu nesmējās, citās dienās viņš atkal dzirdēja visāda veida komentārus.... Jebkurā gadījumā tā bija diena viņa dzīvē.... viņš gaidīs, kad pabeigs ģimnāziju, tāpat kā gaidīja, kad pabeigs sākuma skolu un dosies mācīties tālāk. Tur viss būs citādi....
Līdz kādu dienu pūta stiprs vējš un fizkultūras stundā Georgs teica:
-Herkuless, uzmanies, ka vējš tevi nesaķer aiz ausīm un neaiznes un visi sāka smieties
Kāda tev daļa, pumpu ģīmi? teica Herkuless, bet neviens nesmējās. Georgs uz viņu ļoti dusmīgi paskatījās, pienāca klāt un iesita ar dūri....
Herkuless atvēra acis un redzēja, ka daži klasesbiedri smejas, citi smaida, bet citi tikai noskatās.... neviens neko nedarīja un neviens nenāca viņas palīgā.... Daži aizlikuši mutei roku sačukstējās ar kaimiņiem – varbūt par Herkulesu, varbūt par Georgu, kuš to, lai zina?
Georgs kopā ar Džonu un Kristu aiziet.... Neviens nevar saprast, cik vientuļš viņš jūtas.... viņu ir pametuši. Un Georgs ir vēlreiz apstiprinājis, ka viņš ir krutais zēnsun neviens viņam neko nesaka.
Herkuless pamet skolu raudādams.... bet viņš neiet mājās. Viņš ir apkaunots. Tagad tēvs būs pilnīgi vīles, ka es neko nevarēju padarīt Georgam.... Viņš apsēžas uz sola un vienīgā doma, ko viņš domā ir, cik vientuļš un apkaunots viņš ir.
Un pēkšņi viņš pamanīja plakātu „Bērnu uzticības tālrunis 116111. Herkuless dažas reizes par to bija dzirdējis. Viņš zināja, ka šī organizācija palīdz bērniem visās viņu problēmās. Laika, vecajā skolā kāds stāstīja par šo Uzticības tālruni. Jā, atceros.... Ko toreiz teica? Bez maksas un anonīmi, vienalga kāda problēma tevi satrauc.... Es viņiem piezvanīšu man nav citas labākas izvēles....
Herkuless piezvanīja 116111 un sieviete viņam atbildēja
-Bērnu uzticības tālrunis klausās
-E.... hallo, izdvesa Herkuless
-Sveiks, sieviete draudzīgi atbildēja un Herkuless jutās vieglāk. Un viņš sievietei izstāstīja, kas ir noticis....
-Tas, kas noticis ar tevi, ir noticis arī ar citiem bērniem. Tu neesi vienīgais un pilnīgi noteikti neesi viens pats.
-Ir noticis arī ar citiem?
-Jā, diemžēl tas notiek daudzās skolās. Bet es gribu, lai tu kaut ko saprastu – tā nav tava vaina! Vienalga, ko arī tu nebūtu teicis vai darījis, nevienam nav tiesību ar tevi šādi apieties. Un zini.... tev vajadzētu meklēt īstu draugu, jo pilnīgi droši šis zēns nav draugs un jums būru ļoti grūti kļūt draugiem.
Neaizmirsti kas notika, bet vienkārši centies izvairīties no Georga dažas dienas, līdz mēs atradīsim risinājumu. Vai tu vēlētos ar mums satikties?
-Jā, ļoti labprāt!
-Labi, dodies mājās, jo tavi vecāki droši vien jau raizējas. Tev nav jājūtas apkaunotam. Tu darīji, ko varēji, bet ir lietas, ar kurām mēs paši netiekam galā, bet nekādā gadījumā mēs to neslēpjam no saviem vecākiem. Es domāju, ja tu būtu ar viņiem par to runājis au tad, kad mācījies vecajā skolā, tu jau tagad būtu atradis risinājumu, bet kas to lai zina?
-Jā, varbūt.... bet mans tēvs mani uzskata par gļēvuli
-Tavs tēvs ar tevi ļoti lepojas. Esmu par to pārliecināta. Un ja tu viņam pastāstīsi patiesību, viņš jutīsies ļoti labi.... Iespējams, ka toreiz, kad jūs runājāt, viņš bija bēdīgs un tu domāji, ka viņš ir traks.... viņš nebija traks, bet bēdīgs. Tagad ej mājās un izstāsti vecākiem, kas notika.... tu izdarīsi pirmo soli un mēs būsim kopā ar tevi. Tu, tavi vecāki un tavi skolotāji....
-Nē, nē.... es neko nevaru stāstīt skolotājiem.... es būšu sūdzībnieks.
-Protams, nosūdzēšana nav tas labākais, ko darīt…bet, kuru tu nosūdzēsi?
-Bet, protams, ka Georgu
-Bet kas teica, ka izstāstot skolotājam par Georgu, tu viņu nosūdzēsi? Tieši pretēji, tu pasargāsi pats sevi. Un tu lūgsi skolotāju neko neteikt par jūsu sarunu. Viņš atradīs veidu kā tev nemanāmi palīdzēt.
-Nemanāmi.... vai tad tas ir tik vienkārši???
Dienas iet un nekas nav viegli.... Dažas dienas lietas kļūst smagākas un smagākas un Herkulesam paliek arvien grūtāk. Bet īstenībā viņš vēl arvien mēģina un mēģina ļoti cītīgi. Viņš izmēģina jaunus uzvedības tipus un dažkārt viņam nepadodas, bet dažkārt sekmējas. Šoreiz viņš ir pacietīgs.... viņš tajā nav viens.... viņa vecāki, viņa skolotāji, jaunie draugi, kurus viņš ir saticis, "Uzticības tālrunis”"ir kopā ar viņu.... un pamazām soli pa solim nonāk pie jebkuras problēmas risinājuma.
Dažkārt mums nepieciešama vadība, lai ieraudzītu risinājumus!
Projektu finansē ES Daphne III programma 